riet saule klusi
grimst stari sarkanie
līdz dzimtai pusei man
tālu tālumiem
es guļu zālē
it visu aizmirstais
spļaudos ar zobiem
nieres atsistas
es biju bārā
man alus garšoja
no tuča starā
un harmonijā
es cēlos aiziet
man radās grūtības
līdz durvīm ir
ak mīļais svaigaisgaiss
…un četri urļiki
ar kaut ko roķelēs
“pacan”, “rajon”…
pašol ti nahuj bļe!
es guļu zālītē
ap stabu aptinies
rīt būšu dzīvs
un dzīve tālāk ies!
Theodor Picklesouce
