Jūnijs 18, 2007 at 5:24 pēcpusdienā (dzeja)

tu pameti mani vienu
stāvam perona malā
es stāvēju visu dienu
tad attapos kaut kādā alā

tu pameti mani vienu
bet es gaidīju ilgi jo ilgi
es cerēju tevi vēl redzēt
pirms asins sāk recēt

tu pameti mani vienu
tu pievīli mani un manu mīlu
tu esi melis, krāpnieks un nūģis
kaut tev nebūtu vairs atbalss

tu pameti mani vienu
man vienalga, ka tavai omei palika 85 gadu
es vēlējos ar tevi vadīt šo dienu
nevis dabūt pa galvu ar alu no kaut kāda urļika, kuru nosaucu par mazo izpisto kazu

Hyacinth Le Petomane

Atstāj atbildi

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

Follow

Get every new post delivered to your Inbox.